SIA „Jēkabpils dolomīts” piedāvātais materiāls augsnes kaļķošanai

Latvijā 20 % augšņu ir vajadzīga pamatkaļķošana, bet vairāk nekā 25 % – uzturošā kaļķošana (Nollendorfs, 2004). Augsnes, kuru skābuma rādītāji ir zemāk par pH 5.5, ir jāuzlabo, t.i. jāveic augsnes skābuma neitralizācija (Zariņa, 2009).

Kalcija oksīds

Galvenie skābuma neitralizētāji augsnē ir kalcijs un magnijs, bet šos barības elementus, kā arī kāliju no augsnes izskalo skābie atmosfēras nokrišņi. Bet samērā daudz kalcija un magnija no augsnes iznes kultūraugi ar ražu (Nollendorfs, 2010).

Kalcija trūkuma dēļ pastiprināti veldrējas labība, slikti glabājas un pūst kartupeļi, bietes, burkāni, kāļi un citi dārzeņi. Sevišķi jūtīgi pret kalcija nepietiekamību augsnē ir galviņkāposti, ziedkāposti un salāti.

Magnijam ir ļoti liela nozīme fotosintēzes procesā, jo tas ir vienīgais no metāliem, kas ietilpst hlorofila sastāvā. Magnijs pozitīvi iezīmē arī citu lapu pigmentu veidošanos un uzkrāšanos, piemēram, karotīna. Trūkstot magnijam, augu lapās samazinās arī fosfora saturs, zaļajās lapās magnija ir divreiz vairāk nekā lapu kātos, stublājā un saknēs. Parasti slāpekļa mēslojums palielina magnija iznesi un var radīt tā nepietiekamību. Magnija deficītu sevišķi pastiprina amonija formas slāpekļa vai kālija pārbagātība, magnija trūkums samazina ogļhidrātu saturu augos.

„Jēkabpils dolomīta” atsiju ķīmiskais sastāvs

	Dolomīta atsijas I (%)	Dolomīta atsijas II(%)
CaO	22,07	24,40
MgO	11,79	13,18
Ca	7,1	7,91
Mg	15,77	17,17
Al2, O3, Fe2O3	2,82	2,48

Kādu kaļķi saturošu materiālu izvēlēties?

Augsnes skābuma samazināšanai iespējams veikt augsnes kaļķošanu, izmantojot kaļķakmens miltus vai dolomīta miltus. Dolomīta miltu sastāvā bez kalcija karbonāta ir arī magnija karbonāts. Daudzi saimnieki ir pārliecinājušies, ka vispirms ir jānodrošina augam optimāla augsnes reakcija un tikai pēc tam jādod minerālmēsli, tāpēc ķērušies pie skābo augšņu kaļķošanas („Saimnieks LV”, 2012.g. marts). Kā arī kaļķotā augsnē labāk tiek uzņemts minerālais mēslojums.
Kaļķakmens miltus var aizvietot ar dolomīta miltiem. Vidēji dolomīta miltu vajag par 5% līdz 10% mazāk nekā kaļķakmens miltu, lai sasniegtu to pašu pH līmeni augsnē. Magnija karbonāts spēj neitralizēt par 19 % vairāk nekā kalcija karbonāts (Vilnis Nollendorfs, Dr. biol. LU Bioloģijas institūts).

Magnija oksīds

Bet dolomītmilti ir visdrošākais kaļķošanas materiāls, jo tos visgrūtāk pārdozēt, turpretī kaļķi, pelnus un citus kaļķošanas materiālus var iedot par daudz (LVMI “Silava” pētnieks Andis Lazdiņš).

Augsnes pētnieki apgalvo, ka 1,5 kg dolomīta miltu samazina 1m³ kūdras augsnes skābuma līmeni par vienu vienību. Lai iekoptu dārzu skābā augsnē, tajā iesaka iemaisīt dolomīta miltus: 60 – 100 kg/100 m² (Termorelax).

Viegli izskalojamās augsnēs (podzolētās, smilšainās augsnēs), kur iespējams magnija trūkums, labāk magnija mēslojumu iestrādāt mazās devās ik gadu, nevis lielās devās ik pa trim gadiem.

Optimālais augiem izmantojamā magnija (Mg) saturs augsnē ir ap 100 mg/kg. Ja šī elementa saturs augsnē ir mazāks par minēto, tad tas jāpalielina, dodot ik gadus 18 – 25 kg/ha magnija mēslojuma tīrvielas (Mg), līdz šis optimums sasniegts. Ja augsni nepieciešams kaļķot, tad izdevīgi lietot dolomīta miltus, kuros ir ap 12 % magnija
Graudaugi prasa mazāk magnija, bet kartupeļiem, cukurbietēm un dārzeņiem vajag daudz magnija. Tādēļ šīm kultūrām labākais variants augsnes kaļķošanā ir izmantot vienlaikus gan kaļķakmens miltus, gan arī dolomītmiltus attiecībā 2 : 1 vai vismaz līdzīgās devās.

Lai iegūtu augstvērtīgu kartupeļu ražu nepieciešams magnijs 30 kg/ha, kā arī 1 ha kartupeļu laika iznes 150 – 170 kg Ca. Rapsim nepieciešamā MgO deva sezonā ir 30- 50 kg/ha. Tā kā Mg trūkums samazina ogļhidrātu saturu augos, tad Mg ir būtisks graudaugiem, kuri ir bagāti ar ogļhidrātiem – kviešiem, miežiem, kā arī kaņepēm.

Magnija pārbagātība var traucēt kalcija uzņemšanu augiem. Tāpēc svarīgas ir augsnes analīzes. Kā arī, ja parasti augsni ielabo ar kaļķakmens miltiem vai materiālu, kura sastāvā pārsvarā ir Ca, tad vērts ir ik pēc laika pamainīt kaļķojamo materiālu uz dolomīta miltiem, lai neveidotos Ca vai Mg elementu pārbagātība.

Kad veikt kaļķošanu?

Kalcija karbonāta šķīdamība ūdenī ir zema, tāpēc kaļķojamā materiāla iedarbība saglabājas pat vairākus gadus. Kaļķošana veicama 3-5 gados reizi. Dārzeņu augu sekā kaļķošana jāizdara biežāk. Dolomīta atsiju graudainums paildzina kaļķojamā materiāla iedarbību.

Tiešo kaļķošanu var pielietot sekojošām dārzeņu kultūrām: visu veidu kāpostaugiem, salātiem, burkāniem, sīpoliem, ķiplokiem, puraviem, kolrābjiem.

Nepanes tiešo kaļķošanu: lopbarības, cukura un galda bietes, visu veidu kāļi, zirņi, gurķi, ķirbji, pētersīļi, selerijas, redīsi, rutki, pupiņas.

Augsnes kaļķošanu var veikt jebkurā gadalaikā, kad lauks brīvs no kultūraugiem un mitruma apstākļi atļauj lietot tehniku. Vislabākais kaļķošanas laiks ir rudenī pēc ražas novākšanas vai melnajā papuvē pirms kultivēšanas un uzaršanas. Jebkurā gadījumā svarīgi, lai tūlīt pēc kaļķošanas kaļķi ar disku ecēšām vai kultivatoru tiktu rūpīgi sajaukti un pēc tam iearti. Ja kaļķo pēc rudens aršanas, tad pavasarī ieteicams kaļķus pēc iespējas labāk sajaukt ar augsni, lauku pārarot vai dziļi kultivējot. Papuvē kaļķus ieteicams izkliedēt pirms kūtsmēslu došanas un pēc tam ieart reizē ar kūtsmēsliem.

Iespējams kaļķot arī ar augiem aizņemtus laukus. Ziemāju graudaugu un zālāju laukus ieteicams kaļķot agri pavasarī, kad zeme vēl sasalusi. Ja to nevar paspēt, tad graudaugu laukus (ja nav pasēti zālāji) vēl iespējams kaļķot līdz vārpošanas sākumam, ar rušināmaugiem aizņemtus laukus – kamēr var rušināt rindstarpas. Jāatceras, ka ar augiem aizņemtos laukus drīkst kaļķot tikai sausā laikā, kad nožuvusi rasa. Šādu lauku kaļķošanai labāk nelietot apdedzinātus kaļķošanas materiālus, jo var ciest augi. Ganībās lopus drīkst izlaist 1-2 nedēļas pēc kaļķošanas, vislabāk pēc pirmā lietus. Dodot lielas kaļķu devas – 8 t/ha un vairāk, ieteicams kaļķot divos paņēmienos, piemēram, 5 t/ha kaļķu dot pēc ražas novākšanas, pārējo daļu – pavasarī iekultivējot pirms augsnes apstrādāšanas. Lietojot ātras iedarbības kaļķošanas materiālus, maksimāli pieļaujamā kaļķu deva vienā reizē – 6 t/ha, izteiktas kā CaCO3 ekvivalents. Līdzenos laukos, ja sniega sega nav biezāka par 15-20 cm, var kaļķot arī ziemā.

Tūlīt pēc augsnes kaļķošanas nav vēlams audzēt linus un kartupeļus: tie slikti panes svaigi kaļķotas augsnes (Skaidrīte Poriete, Regīna Timbare, „AgroPols”).

Dolomīta atsijas	Cena EUR (Bez PVN 21%)
Atskalas: fr. 0-0,5	2.50 EUR/t
Atsijas II: fr. 0-4(6)	1.50 EUR/t
Atsijas I: fr. 0-10(12)	1.00 EUR/t

Kaļķojamā materiāla lielums (granulometriskais sastāvs) nosaka iedarbības ilgumu. Ļoti smalka izmēra kaļķojamais materiāls, kā arī apdedzināti dolomītamilti tiek dēvēti par ātras iedarbības kaļķojamo materiālu, kuru izmantošana nav pat ieteicama.

Visoptimālākais „Jēkabpils dolomīta” piedāvātais materiāls ir Atsijas II – to sastāvs būtiski neizmainīs augsnes gr.sast. – nekļūs akmeņaina, bet būs kā ilgas iedarbības kaļķojamais materiāls, līdz pat 5 gadiem.